Kā saliedēt konfliktējošu klasi?
Skolā ir vismaz divu veidu mācīšanās – tiešā un netiešā. Tiešā ir stundu plāni, bet paralēli mēs mācāmies dzīvi – mēs skatāmies, ko ciena, ko neciena, ko respektē, ko izstumj konkrētajā grupā.
Tas ir labs jautājums - ko īsti iemācās jaunieši starpbrīžos, gaiteņos, WC, garderobēs, ēdnīcā? Diemžēl daudzi iemācās, ka pasaule ir vardarbīga, nedraudzīga vieta. Citi iemācās, ka uz pieaugušajiem nevar paļauties. Citi, ka uzvar tas, kurš kliedz visskaļāk. Ja nesitīsi pirmais, piekaus tevi… Ka pieaugušie paši nepilda tos noteikumus, kurus uzliek citiem utt.
Un lai gan mēs negaidām, ka bērni paši iemācīsies ģeometriju, gramatiku, pat ģeogrāfiju ar apmaldīšanās paņēmieniem, mēs kaut tā sagaidām, ka viņi iemācīsies saskarsmes prasmes, vienoties par ļoti sarežģītiem ģeopolitiskiem jautājumiem. Pozitīvs skolas klimats māca būtiskākās karjeras prasmes dzīvē – uzticēties kolēģiem, deleģēt, paļauties, sniegt pozitīvu un negatīvu atgriezenisko saiti. Tam nepieciešams emocionālais briedums.
Idejas klases saliedēšanai
Veidojiet piederības sajūtu. Mums ir svarīgi nodrošināt, lai bērni justos piederīgi. Ja viņi nejutīsies piederīgi, viņi meklēs piederības sajūtu citur. Tas, cik vienoti un piederīgi un iekļauti jūtas jaunieši skolā, noteiks to, cik daudz viņi cietīs no emocionālās vardarbības, pakļausies riskantai uzvedībai, atkarībām. Piederības sajūtu visvieglāk ir izveidot ar tradīcijām – dzimšanas dienu klubi, klases stundas ar tēju un cepumiem, ekskursijas, kopīgi izbraukumi ar riteni, pārgājieni ar komandas stiprināšanas uzdevumiem, klases vakari un citi kopīgi pasākumi, kā arī gatavošanās un plānošana, protams. Te būtiski ir arī atbildīgos bērnus dažādot, lai ikvienam būtu iespēja gūt pieredzi deleģēšanā un uzdevumu izpildē. Visveiksmīgākie pasākumi ir tie, kur fokuss ir uz procesu, pieredzi un sadarbību, ne mērķi.
Definējiet klases vērtības, individuālās vērtības. Šo aktivitāti sauc par līmeņošanos, kuras laikā grupa vai klase nonāk “vienā lappusē”. Ja mēs nedosim iespēju klasei vienoties par kopīgām vērtībām, viņi to darīs mikrogrupās, un vērtības varētu būt tādas kā “savējie un svešie”, “mācās tikai lūzeri”, “sitīsim krievus" utt. Vērtību definēšanas aktivitātes ir dažādas. Piemēram, katrs izvēlas savu vērtību no spēles “Motivācija. Vērtības. Vajadzības", sanāk kopā mazākā grupā, kur grupa vienojas par kopīgo vērtību no piedāvātajām, tad klase vienojas par piecām vissvarīgākajām. Tad mēs varam izdiskutēt, ko katrs atslēgas vārds ietver, kā šī vērtība izpaužas dzīvē.
Praktizējiet aktivitātes, kur emocijas jānosauc vārdos. Jo labāk bērni spēs noformulēt jūtas vārdos, jo mazāk viņiem būs vajadzība tās parādīt fiziski. Te arī var palīdzēt daudzas mazas aktivitātes, sākot ar jautājumu “Kā tev klājas?” līdz lielākām spēlēm, tādām kā "Jūtas. Sajūtas.Emocijas". Piemēram, katrs audzēknis izvēlas, kā viņš jūtas un noliek savas sajūtas uz spēlei pievienotās Emociju skalas. Pedagogs, uzsākot stundu, redz kopējo noskaņojumu klasē. Palīdzēs arī emociju atpazīšanas spēles – Alias, emociju zīmēšana un izspēle, runāšana dažādos balss toņos un noskaņās utt. Mēs paralēli varam skaidrot, ka reizēm mēs sajaucam emocijas un neitrālu sejas izteiksmi uztveram par naidīgu.
Veidojiet drošu vidi problēmsituāciju risināšanai. Regulāras nodarbības, piemēram, iknedēļas tikšanās improvizācijas teātrī, drāmas nodarbības par audzēkņu izvirzītām tēmām, piemēram, “Kā labāk saprasties ar vecākiem, ar vienaudžiem" u.tml. Ir pētījumi, ka astoņas nodarbības, kas notiek reizi nedēļā pa stundai, var būtiski uzlabot pat vidēja smaguma depresiju. Turklāt šādas nodarbības sniedz ilgtermiņa efektus. Veidojiet sadarbības grupas starp klasēm, lai palīdzētu apturēt apsaukāšanos un citu uzvedību, kas var aizvest pie pāridarījumiem.
Šādā drošā vidē efektīvas ir lomu spēles, kur komandas ieņem dažādas pozīcijas, lai saprastu otras puses perspektīvu, saprastu, ko otra puse juta, ko darīja, kāpēc pieņēma šādu lēmumu. Spēja redzēt otras puses perspektīvu ne tikai samazina dusmas un agresiju, ko rada konkrētais konflikts, bet arī palīdz bērniem apdomāties pirms rīcības.
Ko darīt, ja... spēles, Piemēram, "Dusmu kontroles spēle":
· Ko darīt, ja kāds pārtrauc draudzību ar tevi?
· Ko teikt kādam, kuram tikko nomiris mīļdzīvnieks?
· Kā tu vari pārtraukt apsaukāšanos?
· Ko darīt, ja kāds piespiež tevi lietot alkoholu?
Situāciju izvēlei klasē var būt kastīte, kur nedēļas garumā bērni var iemest savas situācijas. Piemēram, “Ko darīt, ja Anna un Sofija visiem bērniem saka, lai ar mani nedraudzējas”. Tad pieaugušie var organizēt nodarbību, kur, neminot bērnu vārdus, tiek apkopotas idejas, kā risināt šādas situācijas. Pedagogs var vaicāt padomu arī paralēlklasēm. Šī pieeja ļaus arī iegūt pietekami lielu psiholoģisko distanci un izslēgs minējumus, kas ar ko notika, taču mācīšanās un pieredzes apmaiņas process tomēr būs.
Veidojiet ideju dienas par svarīgām tēmām, kur klase var ierosināt, kā veidot jaunus draugus, kā mainās draudzēšanās dinamika, kā konkurēt veselīgi, kā sadarboties ar cilvēkiem, kuri tevi nevar ciest, bet jums ir jāstrādā vienā grupā.
Māciet atpazīt sociālās izolācijas gadījumus. Stāstiet audzēkņiem, kas ir sociālā izolācija un kā pamanīt, ka kāds tiek izolēts. Stāstiet un rādiet dažādus veidus, kā draudzēties ar cilvēkiem, kuri ir vientuļi, kā uzrunāt viņus. Māciet pieņemt citādāko, skaidrojiet citādāko. Te brīnišķīgi palīdz vieslektori. Ir būtiski, ka audzēkņi redz dažādas pieredzes, piedzīvo tās. Jo mazāk viņi baidīsies no citādākā, jo veiksmīgāki viņi būs dzīvē. Veidojiet diskusijas par to, kas ir akceptējama un kas neakceptējama uzvedība un, kādas būtu konsekvences neakceptējamas uzvedības gadījumā. Izstrādājiet noteikumus kopā ar visu klasi!
Nulle tolerance bullingam. Māciet bērnus atpazīt vardarbības pirmos signālus, māciet uztvert šīs situācijas nopietni. Vardarbības piedzīvošana atstāj milzīgas rētas visu dzīvi ne tikai cietušajam, bet arī aculieciniekam un pašam pāridarītājam. Veidojiet noteikumus klasē, kā rīkoties, ja šie pirmie signāli ir identificēti, kam lūgt palīdzību, kā risināt situācijas, ja tas ir ārpus audzēkņu kontroles.
Nulle tolerance bullijiem. Veidojiet klases kolektīvu, kur tiek definēts, ka tas nav forši un stilīgi – darīt pāri. Jo vairāk pāridarītāji saņems vienaudžu apbrīnu un atbalstu, jo lielāku postu tas nodarīs viņiem pašiem nākotnē. Reizēm ir vērts izskatīt iespēju pāridarītāju pārcelt uz citu klasi vai pat skolu, lai stiprinātu upura sociālās pozīcijas, bet jārēķinās, ka nereti grupas dinamika izvirzīs nākamo pāridarītāju. Tad, iespējams, nepieciešams darbs ar visu kolektīvu. Iespējams, terapija nepieciešama pāridarītājam vai pat viņa ģimenei.
Kartējiet riska zonas. Ēdamzāles, tualetes, garderobes un citas riska zonas ir jābūt pieaugušo pārskatītas. Tās var nebūtu visu laiku pieaugušo uzraudzībā, bet sajūta, ka kāds ieskatīsies, jau ir daudz. Veidojiet dežūrieskatīšanos.
Īstenojiet jauniešu mediatoru apmācības. Lai gan šīs apmācības koncentrējas tieši uz ikdienas konfliktu risināšanu, pētījumi rāda, ka mediatoru apmācībām ir plašāka ietekme, it īpaši ilgtermiņā. Tāpat šāda veida programmas palīdz uzlabot savstarpējo rūpēšanos vienam par otru vienaudžu vidū.
Apmācības konfliktu vadībā. Šādas nodarbības vecākajām klasēm ir daudz svarīgākas nekā jaunākajām, jo vecākās klases dzīvo mainīgos apstākļos – dažādi klašu un nodarbību formāti, dažādi pedagogi, atšķirīgas prasības, atšķirībā no sākumskolas, kur ir lielāka struktūra un paredzamība. Turklāt lielu ietekmi uz jauniešiem atstāj tas, ka vieni pedagogi izturas pret viņiem kā pret pieaugušajiem, bet citi – kā pret bērniem. Turklāt attieksme var mainīties vairākas reizes stundā pat no viena pedagoga. Šāda veida apmācības var palīdzēt jauniešiem individuāli, grupās un visam klases kolektīvam.
Veiksmes!