Bērni ģimenē ienīst viens otru?
Bērni strīdēsies vienmēr, un tas ir normāli, jo tā viņi apgūst dažādas taktikas un stratēģijas mērķu sasniegšanai īstermiņā un ilgtermiņā. Bērni mācās dalīties, argumentēt, meklēt kompromisus, novest konfliktus līdz galam. Bet tā ir vecāku atbildība – spēt saprast, kurā brīdī veselīgs konflikts ir kļuvis par neveselīgu, veselīgas attiecības – par toksiskām.
Lai saprastu, kas ir veselīgi vai neveselīgi, ir vērts izprast
konflikta iemeslus. Viens ir cīņa par resursiem – mantu, vietu, ēdienu,
uzmanību utt., bet ja nesaskaņu, agresijas mērķis ir ievainot, pazemot otru, ja
upuris parasti ir kāds konkrēts bērns, vecākiem ir jāiejaucas. Tādos gadījumos
vecāki nedrīkst teikt, ka bērniem pašiem jātiek galā. Jo sūdzības varbūt
mazināsies, bet viens bērns ģimenē augs ar bezspēcības apziņu, kas var atsaukties
attiecībām pat ārpus mājas skolā, bet otrs bērns augs ar neierobežotu varas
sajūtu, un šis disbalanss atstās iespaidu uz visu dzīvi. Arī uz to, kādas
attiecības bērni veidos nākotnē ārpus
ģimenes.
Kādi ir māsu un brāļu savstarpējā naida bīstamākie
iemesli?
Konflikti ir nebeidzami, ja tie atkārtojas? Ir sajūta, ka
dzīve ir kā sabojāta plate, jo bērni visu laiku strīdas par vienām un tām pašām
lietām? Iemesli var būt dažādi, un, neizprotot tos, nav iespējams atrisināt
problēmu pēc būtības.
Reizēm naids ir izveidojies jau kā ieradums, kā
komunikācijas forma. Tas parasti notiek ilgstošu konfliktu rezultātā. Tāpat
kā ar nepopulārāko bērnu klasē - citi jau var būt aizmirsuši, kāpēc nevar viņu ciest,
bet turpina pazemot pēc inerces. Ir ģimenes, kur pieņem, ka kāds bērns ir
muļķītis un ģimenes locekļi turpina viņu par tādu uzskatīt arī pēc 40 gadiem un
nozīmīgiem sasniegumiem.
Nesaskaņu attīstībā svarīga loma ir arī vecāku attieksmei
un spējai kontrolēt savas emocijas – ja vecāku kaitina kāda bērna rakstura
iezīme un viņš to slēpti vai atklāti izrāda, izrāda, citi to var uztvert to kā
atļauju pazemot kaitinošo bērnu. Vecāku nevienlīdzīga attieksme var nodarīt
milzīgu postu bērnu attiecībās. Tas īpaši spilgti parādās, ja intelektuālā
ģimenē viens bērns ir ar mācīšanās traucējumiem. Ja vecāki nespēs šo bērnu
pieņemt tāds, kāds viņš ir, tas pavērs milzīgu vardarbības lauku, un “gudrākie”
bērni saņems leģitīmu iemeslu pazemot. Pazemotais bērns meklēs citus veidus, kā
reabilitēt savu tēlu un cīnīties pretī.
Jāņem vērā sensorās sensitivitātes – ja viens bērns
ir skaļš un bet otram ir paaugstināts dzirdes jutīgums, būs grūti. Mums katram
ir kāds cilvēks, kura balss tembrs mums nepatīk, un ja šāds cilvēks dzīvo
blakus, iespējams, pat vienā istabā, konflikti ir neizbēgami. Un te arī
vecākiem jānāk palīgā, precīzi atrunājot noteikumus, kā izvairīties no
provokācijām un kā neprovocēt.
Reizēm bērniem vienkārši nav prasmju labu attiecību
uzturēšanai. Šiem bērniem jebkura komunikācija ir laba komunikācija. Viņu
uzvedas kaitinoši un, ja vecāki nemāca respektēt citu bērnu robežas, bērni atsvešināsies
viens no otra.
Ir ģimenes, kurās aug kāds bērns, kuram tiek atļauts viss.
Bieži tas ir bērns ar reālām vai iedomātām speciālām vajadzībām, bērns ar
ievērojamu gadu starpību. “Viņš taču maziņš”, “Viņš ir vājš, viņam
vairāk vajag”, “tu taču esi brālis”, šīs frāzes atver bezgalīgus konfliktus
un naidu, jo “vājākais”, saprotot, ka ir aizsargāts un ka viņam ir speciālas privilēģijas,
un tāpēc tiks cauri sveikā, var šo savu
varu izmantot neveselīgos veidos. Šī audzināšanas metode padara vājākus visus –
gan īpašo bērnu, gan pārējos un iesaista vecākus bezgalīgās intrigās. Bērni var
vairāk nekā mēs domājam!
Vecākajiem bērniem tiek uzlikta atbildība par jaunāko
bērnu rīcību. Pieskatīšana pati par sevi nav nekas slikts. Bet vecākiem ir
jārēķinās, ka, deleģējot atbildību, mēs deleģējam bērnam arī varu. Un jautājums
ir, vai viņš māk pieskatāmo bērnu disciplinēt? Ja pieskatītājs zina, ka vecāki
viņam pārmetīs par mazā brāļa sasistajiem traukiem, viņš disciplinēs pēc saviem
ieskatiem, un šīs metodes var būt pat bīstamas.
Jebkura herarhija ir bīstama. Ja kāds no bērniem tiks
nostādīts augstāk par citiem, kāds automātiski nonāk piramīdas apakšā, un bērni
pavada laiku, nevis sadarboties, bet gan cīnoties par savu vietu hierarhijā. Tas
atsauksies uz attiecībām visas dzīves garumā.
Pāris pamatlikumi situācijas uzlabošanai
Nesalīdzināt bērnus! “Skaties, kā tava māsa var!”,
“Brālis lasīja jau četros gados!”, “Paskaties, cik rūpīgi sanāca māsai, kāpēc
tu tā nevari?”. Nesalīdziniet un
neļaujiet to darīt arī vecvecākiem un citiem! Katram bērnam ir savi unikālie
talanti, un mūsu uzdevums ir palīdzēt tos attīstīt.
Vienoties par noteikumiem. Uzrakstiet šos noteikumus
un pielieciet pie sienas. It īpaši, ja bērni jau izvieto noteikumus. “Neaiztikt!”
“Netraucēt” “Neienākt” utt. Pietiek ar Mūsu mājās mēs nepārtraucam. Mēs
runājam draudzīgi viens ar otru. Mēs neņemam citu mantas bez atļaujas utt
Izņemt sacensību elementu no spēlēm un rotaļām. Jā, pilnībā
nav iespējams izvairīties no sacensībām un salīdzināšanas, bet bieži ģimenēs,
kur ir ilgstoši naidīgas attiecības, bērni ir nolikti uz sacensību joslas ilgi pirms
viņi ir iemācījušies izbaudīt viens otra kompāniju un sadarbības prieku. Tas parasti
sākas ar tādiem nevainīgiem pamudinājumiem no pieaugušo puses “Kurš pirmais
saģērbsies”, “Kurš pirmais izmazgās zobus!” Tā vietā izmantojiet atslēgas
vārdu “komanda”. “Vai jūsu komandai izdosies saģērbties piecās minūtēs?”
Neiejaukties mierīgās bērnu spēlēs. Jo vairāk bērni
pavadīs laiku kopā, jo labāk viņi iemācīsies vienoties un sadarboties. Ja bērni
draudzīgi spēlējas pirms gulētiešanas, ļaujiet viņiem klusi spēlēties. Pat, ja
viņi ir sapratuši, ka tā viņi izvairās no zobu mazgāšanas 9uz mirkli). Jūs jau esat novērojuši – ir klusie un ir vētraini
periodi – jo vairāk viņi plēsīsies, jo mazāk viņi ticēs, ka var iztikt bez plēšanās.
Svarīgi ir, ka viņi tic, ka spēj draudzēties un sadarboties.
Nerisināt strīdus bērnu vietā līdz viņi neapdraud
viens otra dzīvību un veselību. Neizdariet spontānus slēdzienus, kurš bija
vainīgs, kurš pirmais sāka. Vienīgais, ko bērni no tā iemācīsies, ir dramatizēt
situāciju, melot un manipulēt. Nav nozīmes, kā konflikts sākās, nozīme ir tam,
cik kvalitatīvi tas tika atrisināts. Ja bērniem nebūs iespēju pašiem konfliktu
atrisināt
Mācīt morāles normas. Izklausās garlaicīgi, vai ne?
Bet tas ir svarīgi un būs svarīgi visu dzīvi. Tam nav jābūt garlaicīgam monologam
- pārrunājiet pasaku grāmatas varoņu rīcību, ko bērnuprāt viņi darīja pareizi,
ko nepareizi, ko un kā varēja darīt savādāk. Kā bērni būtu rīkojušies viņu vietā.
Jums atvērsies vesela pasaule par bērnu vērtību sistēmu.
Ļoti precīzi un ātri sniegt atgriezenisko saiti nelabvēlīgai
uzvedībai – izsmiešana, pazemošana, izslēgšana jūsu mājās nav pieļaujama.
Šie ir uzvedība modeļi, kur bērni var neiemācīties pretoties un jums ir jāiet
palīgā ļoti ātri, kamēr nav par vēlu.
Mācīt emociju kontroli. Māciet parādīt dusmas,
neapmierinātību, frustrāciju piemērotā veidā. Ir bērni, kuri šīs lietas iemācās
intuitīvi, bet ir bērni, kuriem tas jāmāca matemātiski – soli pa solim. Te var
palīdzēt Dusmu kontroles spēle. Emociju kontroli vislabāk ir mācīt, modelējot
piemērotu uzvedību. Ja jūs kliegsiet uz bērniem, neceriet, ka viņi sarunāsies
draudzīgā balsī. Ja viņi to darīs, tad tikai aiz bailēm pret jums un klusībā
jūs ienīdīs, nevis respektēs.
Uzsveriet katra bērna unikālās īpašības, ekspertīzi un
talantus. Veicināt, ka citi bērni lūdz ekspertīzi – paprasīsi, kā māsai
tas izdevās? Ja kāds bērns lieliski smērē sviestmaizes, pasaki, to. Ja ir
kāds bērns, kuram vislabāk izdodas sadalīt godīgi saldējumus, ļauj viņam
atbildēt par šo lauku. Nesalīdziniet, bet ļaujiet katram veidot savu vidi
saviem unikālajiem talantiem un neļaujiet citiem minimizēt šos sasniegumus.
Spēlējiet Pasaki sev. Pasaki citiem un Sarunu apli.
Šīs ir spēles, kuras palīdzēs atgūt ticību sev, ticību citiem, iepazīt sevi un
citus un veidot pozitīvu pamatu veselīgu attiecību veidošanai.. par sadarbības spēlēm jāveido būs atsevišķs ieraksts
uzvediba.lv spēles, kas varētu palīdzēt:
Pašlaik ir akcija Pērc Dusmu kontroles spēli un saņem Kārtošanas spēli dāvanāDusmu kontroles spēle palīdzēs apgūt problēmu risināšanas stratēģijas mājās un skolā sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem. Spēle veicina saskarsmes prasmes, spēju izprast sociālas situācijas, patstāvīgi pieņemt sociāli akceptējamus lēmumus. Spēle būs īpaši noderīga bērniem, kuriem ir grūti runāt par saviem izaicinājumiem un bērniem, kuriem ir grūtības ar impulsu kontroles prasmēm.
Spēle piemērota individuālām sarunām, darbam konfliktējošās grupās (arī starp brāļiem un māsām), kā arī visai klasei, lai palīdzētu rast risinājumu sarežģītām situācijām, kur nepieciešamas pašsavaldīšanās un saskarsmes prasmes.
Viennozīmīgi Pasaki sev. Pasaki citiem spēle. Šī ir pozitīvās atgriezeniskās saites spēle, kas dod iespēju katram spēles dalībniekam apzināties savas stiprās puses, kas šodien ir izdevies un kvalitatīvi pateikt īpašu paldies ikvienam, kas piedalās spēlē. var piedalīties arī bērni, kuri nemāk lasīt, jo viņi no mums mācās formulēt labās lietas par sevi un citiem. nezinu nevienu citu spēli, kura spētu tik ātri vienot un stiprināt ģimeni
Sarunu aplis palīdzēs atklāt labās lietas viens otrā. Sarunu aplis attiecībām ir ar dziļākiem jautājumiem, un būs labs atbalsts krīzē, kad jau paliek trauslas attiecības, un ikdienas slodzē mēs aizmirstam pat, kas mēs esam, kāpēc mēs esam kopā, kādi ir mūsu sapņi un nākotne. Šī ir spēle, ar kuras palīdzību ģimenes ir satikušās, un ticam, ka tā palīdzēs vienot ģimenes.