Kā tur īsti ir ar tiem līderiem?
Šis pavasaris uzvediba.lv pagāja emocionālās vardarbības zīmē tieši starp pieaugušajiem, un mēs no Swedbank saņēmām dāvanā grāmatu Sapiensi par
mūsu dalību Uzņēmēju pieredzes dienās, kur veidojām darbnīcu tieši par vardarbības tēmu. Šo grāmatu biju lasījusi angļu valodā, bet latviskais tulkojums dod iespēju to ģimenē lasīt katru vakaru 22.30 vakara pasaciņas vietā. Pa lappusei katru vakaru. Tūlīt būsim jau pabeiguši. Dažas nodaļas ir smagas, dažas - sarežģītas, bet lielākoties grāmata tulkojumā nav zaudējusi humora dzirksti, un šis ceļojums viennozīmīgi ir tā
vērts.
Grāmatas otrā eksemplāra iegūšanu uztvēru kā zīmi, lai beidzot ierakstītu blogā vienu no citātiem par līderību dzīvnieku pasaulē: "Mūsu radinieki šimpanzes parasti dzīvo nelielos baros, ko veido daži desmiti īpatņu. Tiem veidojas ciešas saiknes: draugi medī vienkopus, cīnās plecu pie pleca ar paviāniem, gepardiem un šimpanzēm - svešiniekiem. Sociālo struktūru parasti veido sarežģīta hierarhija. Vadoni – visbiežāk tas ir tēviņš – mēs saucam par afa-tēviņu. Pārējie parasti tam izrāda cieņu, klanoties un bubinot tieši tāpat kā pavalstnieki monarha priekšā. Alfa-tēviņš tiecas uzturēt savā valstībā sociālu kārtību: ja divi padotie sakausies, tas iejauksies un vardarbību pārtrauks. ...
Kad tēviņi iesaistās strīdā par dominēšanu, katrs
barā veido plašu iztapoņu koalīciju: gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma. Saiknes
starp koalīcijas locekļiem tiek stiprinātas ik dienu ar intīmu saskarsmi:
apkampieniem, glaudīšanu, skūpstiem, blusu izkošanu un citiem pakalpojumiem. ...
Alfa-tēviņš parasti panāk virsvadību, pateicoties nevis fiziskam pārākumam, bet
gan daudz lielākai un noturīgākai koalīcijai. Šī koalīcijām ir galvenā loma ne
tikai atklātā cīņā par alfa-pozīciju, bet arī gandrīzvisās ikdienas darbībās.
Koalīcijas locekļi vairāk laika pavada kopā, dalās pārtikā un palīdz viens
otram nelaimē."
Tar to, kāpēc ir būtiski bērniem (un arī pieaugušajiem) mācīt atšķirt spēku no ietekmes, runājām jau senāk. , tomēr to ir vērts atgādināt atkal un atkal. Protams, ir iespēja noturēt kontroli ar fiziska spēka palīdzību, bet ar šo paņēmienu cilvēks var kontrolēt vien nelielu cilvēku grupiņu un tikai uz baiļu pamata. Tas ir tas pats, kā var pateikt, ko pedagogs īsteno klasē - spēku vai ietekmi. Ja klasē ir klusums arī tad, kad pedagogs ir uz mirklli izgājis no klases, viņa ietekme ir jaudz lielāka nekā pedagoham, kuram bērni ķēmojas aiz muguras pat tad, ja viņš ir pagriesies pret tāfeli, lai uzrakstītu datumu. Tomēr patiesā ietekme veidojās spējā saskatīt otru cilvēku, spējā saptast viņu, spējā rūpēties un atbalstīt un palīdzēt viņam viņa ceļā.
Tajā brīdī, kad redzat, ka bērns paceļ balsi, rauj mantas kādam no rokām, grasās sist vai jau sit, ir vērts atgādināt viņam, ka pārrunu process ir ilgstošāks, nepatīkamāks (jo nevienam nepatīk dzirdēt nē), bet arī daudz ilgtspējīgāks un pozitīvākiem rezultātiem orientēts gan attiecībā uz bērna pašapziņu, gan grupas dinamiku kopumā.
Māciet bērniem, ka ietekme veidojas ne tikai no tā, ko bērns atdod, bet arī no tā, ko viņš spēj palūgt. Spēja rūpēties par citiem – tā nav tikai bezgalīga upurēšanās. Līdzsvars dzīvē veidojas tikai tad, ja spēja lūgt ir balansā ar spēju paņemt. Spēja izteikt komplimentu ir līdzsvarā arspēju pieņemt labus vārdus par sevi un pateikt paldies. Ietekme veidojas no tā ka bērns spēj palīdzēt vājākajiem, neskatoties uz citu domām par palīdzēšanu. Tieši spēja neietekmēties no citu domām, spēja argumentēti pateikt savu viedokli arī tad, ja tas nesaskan ar vairākuma viedokli ir respektējama. Jo caur šīm sarunām mainās zināšanas, un spēja mainīt zināšanas un vērtības – tā jau ir ietekme.