Ja bērns uzvedas šausmīgi tieši vecāku klātbūtnē...
Kāpēc mazi bērni grūstās? Ko darīt, lai bērns pārtrauktu sist citus, it īpaši vecāku klātbūtnē?
Viens izskaidrojums ir bieži lasīts - tas, ka bērns uzvedas ideāli, ja vecāku nav tuvumā, bet šausmīgi - līdzko viņi ierodas (vienalga, vai pie vecvecākiem vai pirmsskolā), esot laba zīme, kas signalizē, ka bērni mammas vai tēta klātbūtnē jūtas psiholoģiski droši, lai parādītu savu trauksmi, arī aizvainojumu par viņu prombūtni un visu citu notikušo. Par to ir daudz rakstīts grāmatās un rakstos, stāstīts semināros, tāpēc paskatīsimies uz šo jautājumu nedaudz no citas puses.
Vecākus doma par psiholoģisko drošību maz mierina, it īpaši, ja bērns ar savu uzvedību apdraud gan sevi, gan citus, it īpaši, ja sišana notiek bērnudārzā, kur daudzi viņa vienaudži ir vecumā ar neattīstītu prasmi sevi aizstāvēt. Turklāt, ne visi bērni vēlas mācīties sist pretī, un var viņus saprast.
Ja agresīva uzvedība atkārtojas dienu no dienas, ir vērts padomāt, kādas prasmes bērnam ir jāiemāca, lai viņš prastu savu trauksmi, sāpes, aizvainojumu paust konstruktīvā formā:
- Varbūt viņš neatpazīst emocijas, un nezina, ka sitiens pa galvu otram bērnam sāp? Lai gan šī lieta mums šķiet pašsaprotama, divgadniekam tas patiešām var būt jaunums (arī pieaugušie reizēm nesaprot, kad un kā ir kādu aizskāruši). Tāpēc patiešām ir vērts mācīt empātiju, un šo prasmi ir vērts slīpēt visas dzīves garumā. To var darīt, mācot emocijas - bēdīgas sejas un priecīgas sejas. Turklāt nevis no emojiem, bet gan, pētot fotogrāfijas, skatoties filmas, multenītes kopā, cilvēkus utt. Ja jūs zinātu, kādas pārvērtības notiek bērnos, kad viņi iemācās atpazīt un nosaukt savas emocijas vārdā, kā arī atpazīt tās citos!!!
- Varbūt jūsu bērns saprot, ka otram bērnam sāp, un viņš pat priecājas par to? Tas varbūt izklausās šausmīgi, bet ievelciet dziļi elpu, nesodiet un nenosodiet bērnu, bet gan meklējiet veidus, kā mācīt bērnam justies stipram, stipriniet bērna pašapziņu, māciet veselīgā veidā tikt galā ar greizsirdības jūtām. Par pašapziņas stiprināšanu mums ir atsevišķs ieraksts "Kā stiprināt bērna pašapziņu?"
- Varbūt bērns saprot, ka vardarbība sāp, bet viņš neko sev nevar padarīt? Tas arī atstāj nozīmīgu iespaidu uz bērna pašapziņu, it īpaši, ja bērns ir gudrs, un tad viņam ir nepieciešams mācīt dusmu kontroli. Tur labs atbalsts būs "Mācīties. Draudzēties. Spēlēties" mazajiem bērniem, kā arī "Dusmu kontroles spēle" lielākiem bērniem. Bērniem, kuri uzreiz sit, bet jūtas slikti, palīdzēs plakāts Relaksācijas stratēģijas, kas kalpos kā laba, skaidra atgādne, kā rīkoties saspringtās situācijās
- Varbūt bērns nemāk pateikt, ka jūtas? Jo zemākas ir bērna verbālās prasmes, jo vairāk par savu uztraukumu viņš paudīs ar uzvedību. Tur palīdzēs bērna sajūtu nosaukšana vārdos. Jā, pamēģiniet pat divgadniekam raudāšanas brīdī pateikt "Es redzu, cik dusmīgs tu esi", un pavērojiet, kas notiks. Māciet bērnam - pasaki to ar vārdiem (mācieties arī paši atšķirt, kad kaitinoši vai pasīvi agresīvi rīkojaties tāpēc, ka jūs uz kādu dusmojaties, un mācieties pateikt to 😉😊). Runājiet! Arī tad, ja bērns nerunā! It īpaši, tad ja bērns vēl nerunā!
Kāds vēl varētu būt izskaidrojums?
Ja palika vēl kādi neatbildēti jautājumi, droši dodiet ziņu!